Kapsēta Батиньоль ir ceturtā lielākā Parīzē, bet nav tik populārs tūristu vidū, kā Monmartra vai Montparnasse. Atklāti tas bija 1833. gadā jaunajam pilsētiņas Батиньоль-Монсо un aizņemtu tad pāris hektāru. Tagad tur ir vairāk par 10 hektāriem, uz kuriem atrodas 15 tūkstošus kapu. Slavenības pirmā lieluma šeit похоронено nav tik daudz, numerācija kapiem neērti, kapos, kas atrodas pašā nomalē – aptuveni apvedceļa Периферик. 900 koku (kastaņi, oši, kļavas, платаны) neglābj: šosejas iet tieši virs kapu, pieminekļu šeit putekļiem un netīrumiem.

Tomēr, lai krievijas tūristu kapsēta Батиньоль var būt ļoti interesants – šeit krievu emigrācija хоронила savus mirušos līdz Saint-Женевьев-des-Bois.

Uz vecām plāksnēm ir cirsts uzvārds: Демидовы, Нарышкины-Vittes, Трубецкие, Нелидовы, Оболенские, Волконские, Бахметьевы. Ģimenes kaps diplomāta Georgija Бахметьева atrodas tieši zem apvedceļa, restes vienmēr pārklāta ar putekļiem... Uzņēmējs Pāvils Рябушинский, komponisti Sergejs Ляпунов un Fjodors Акименко, arhimandrīts Vladimirs (Гетте), rakstniece un sabiedriskā darbiniece Barbara Икскуль, diplomāts Mihails Girs, mākslinieki Aleksandrs Benoit Leon Бакст arī ir apglabāts šeit. Turpat kapsētā Батиньоль, gulēja un slavenais krievu dziedātājs Fjodors Šaļapins, bet 1984. gadā viņa pīšļi pārcēla uz Maskavu, uz Новодевичье kapos. Un, lūk, no kapa ar vienu no lielās krievijas, kas ir liberālisms un dibinātājs, partijas kadetu Pāvila Милюкова līdz šim ir ziedi.

Starp francijas slavenības, упокоенных šeit, daudz vārdu, kas diez vai kaut ko teiks krievu tūristam. Bet Lauka nosaukums Verlaine ir zināms visiem. Dzejnieks, dzērājs, klaiņot dzīvoja priekšpilsētā Батиньоль. Mira grūti, nabadzībā un ciešanās, gandrīz vai neprāts, bet paspēju saņemt. Apglabāja viņa ģimenes kapenes, kā prognozēja Верлен dzejolī "Батиньоль":

Грузной глыбой šūnakmens; vārdi – četri:
Māte, tēvs un es, vēlāk – dēls; pēc kārtas.
Kapos mēs почиваем pasaulē;
Marmors un zāle ceturkšņos žogiem.

Šūnakmens, piecas pusēm to; rupja kaps
Вышиною uz kvadrātmetru, kaila ap
Stiepjas ķēde – izteikta robeža.
Bet priekšpilsētas guļ: kaut vai vāju skaņu.

Lūk, no šejienes mūs eņģeļu taures
Radīs savu stundu, lai beidzot
Dzīvot mums, pilns dzīvot dzīvi мировою,
Ak, mīļie, mans dēls, māte, tēvs!

(Tulkojums Georgija Шенгели)