Šķietami sīkiem fona debesskrāpju ēka, dekorēts ar klasisko marmora portiks, vēstures relikts Wall street. Федерал-halle – tas ir ietverti vēsture Asv.

1700. gadā šeit tika uzcelts rātsnams, New York city, un jau 1735. gadā ēkā notika tiesas process, kura rezultāti ir ietekmējuši ASV Konstitūciju. Sprieda izdevēja Džona Pītera Зенгера, kas savā laikrakstā "New York уикли" krasi kritizēja britu gubernatora (tas bija pirms iegūšanas valsts neatkarību). Зенгера tika apsūdzēts par neslavas celšanu, izdevējs pašu apgalvoja, ka viņš ir stingri jāievēro faktiem. Prokurors apgalvoja, ka publikācija neizskatīgs faktus par darbības royal ierēdņa pati par sevi ir neslavas celšanu. Bet zvērināti Зенгера nesasniedza. Tiek uzskatīts, ka šajā procesā tika likti pamati brīvas preses.

1765. gadā delegāti deviņiem britu kolonijas tikās tieši šajā ēkā, lai izvirzīt prasības kolonijas karalim Георгу III. Šeit ar 1785 pēc 1789 gadā strādāja Kongress ir tikai izglītoti Amerikas Savienotajām valstīm, šeit ir pieņemts lēmums par uzņemšanu jaunu valsts teritoriju nākotnes asv Ohaio, Indiānas, Illinois, Mičiganas un Viskonsīnas.

Kas 1788 gadā ēka pārbūvēta arhitekts Pjērs Šarls langfang pilsētas – nedaudz vēlāk tieši viņš bija jauno valsts galvaspilsētu uz Потомаке. Rekonstruēta māja nosauca Федерал-halle, te strādāja pirmais Kongress. Tepat 1789 gadā inaugurācija notika pirmā valsts prezidenta Džordža Vašingtona. Visbeidzot, šeit ir pieņemts Bill of rights – pirmie desmit Satversmes grozījumiem, гарантировавшие brīvības amerikāņiem un ограничившие vara, valsts. Zināmākie no tiem – pirmais grozījums, tieši запрещающая ierobežot vārda brīvību un tautas tiesības uz miermīlīgu pacelt, un otrā, утверждающая tiesības amerikāņu ieroču nēsāšanas.

Tad galvaspilsētu pārcēla uz Filadelfijas 1812. gadā ēku nojauca, bet 1842. gadā uzcēla no jauna. Tika laistas te muita, tad valsts kase (pagrabos Федерал-halles glabāja tad zelta un sudraba). 1920. gadā, pāri ceļam no ēkas teroristi uzspridzināja начиненный bumbas vagons конки – gāja bojā 38 cilvēki. Spēcīgs sprādziens nebija sabojājis stāvošo pirms iebraukšanas bronzas statuju, Džordža Vašingtona tēlnieka John Quincy Adams Ward house historic museum.

Tagad ēkā atrodas Nacionālais memoriāls, kas veltīta notikumiem, происходившим uz Федерал hallē. Šeit var redzēt to pašu Bībeli, uz kuras atnesa zvērestu pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona. Atsevišķa ekspozīcija stāsta par tiesu pār izdevējs Džons Pīters Зенгером – tiesā, kas sākās ar publisko сожжения tirāžas laikrakstiem, bet beidzās risinājums zvērinātu par to, ka Amerikā prese ir brīva.