Pareizticīgo katedrāle Svētā Nikolaja Foto: Pareizticīgo katedrāle Svētā Nikolaja

Pareizticīgo katedrāle Svētā Nikolaja ir viens no skaistākajiem, iespaidīgākajiem un ievērojamākajiem pilsētas apskates objektiem Liepāja. Baznīcas celtniecība sākās 1900. gada jūnijā. Šo nodarbojās ar kara pārvalde Krievijā. Pēc gadiem 3, Augstība Imperators Nikolajs II un viņa ģimene piedalījās iesvētīšanā katedrāles. Ideja par tā izveidi pieder pazīstamajam петербургскому arhitektam V. I. Косякову. Iezīmē baznīcas līdzīgi kuģi, bet krusta pamata attēlots enkurs, kas ir kā cerību simbols nemiera pilnajā dzīves jūrā.

Nikolaja katedrāle stāv uz augsta pamata no betona, apstrādāta ar smilšakmens un granīta. Sienu konstrukcijas būvētas no ķieģeļiem sarkanā krāsā un обложены no augšas dekoratīvo ķieģeļu dzeltenā krāsā, переплетающимся interesantiem modeļiem. Templis ir 5 kupoliem: centrālais un 4 mazi, kas simbolizē Jēzus Kristus un 4 apustuļiem. Virs galvenās ieejas baznīcā atrodas augstais zvanu tornis, kas atgādina Jāņa Предтечу, провозглашающего Dieva Valstība.

Galvenais altāris, kā arī visa katedrāle tika iesvētīta par godu svētītājam Nikolajam. Seaman Nikolajs Brīnumdarītājs kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par debesu aizstāvi un молитвенником. Dienvidu sānu altāris (altar) to iesvētīja par godu dieva parādīšanās (epifānijas). Ziemeļu – pēc svētītāja Aleksija, Brīnumdarītāja, kuri dzīvoja XIV gadsimtā. Četras frontonu katedrāles dekorētas ar uzrakstiem no Svētajiem Rakstiem baznīcslāvu valodā un ikonām no mozaīkas, izgatavoti no zelta. Bet tie ir ražoti meistari no Sanktpēterburgas.

Iekšā katedrālē atrodas 4 lokveida перекрещивающиеся arkas, kas notur akts ar kupolu un centrālais cilindrs. Šāda arhitektoniskā iecere būtiski palielina iekšējo telpu un nodrošina iespēju vērot dievkalpojums, atrodoties jebkurā vietā baznīcas. Iekšējo iekārtojumu baznīcas – lieliski. Tas un zeltīti киоты (īpaša apaudzis skapītis (bieži створчатый) vai stiklota vitrīna ikonas), un 3 divstāvu ikonostasa. Uz солею (grīdas paaugstinājuma, pirms altāra šķērsli vai ikonostass), kas norobežota kaltas dzelzs margas, kas ved 3 marmora kāpnes (katram no 3 приделов). Virs altāra marmora centrālā altāra atradās золоченая telti, kas simbolizē Dieva Patvērumu virs zemes. 4 lustras no bronzas karājās ar arku krustpunktiem arku un atgādināja debesu spīdekļus.

Virspriesteris Vladimirs Arhangeļskas nostrādājis katedrālē Svētā Nikolaja ļoti ilgu laika posmu un bija tās pirmais rektors. Uz baznīcu nāca un lūdzās jūrnieki no eskadras. Vēlāk viņi aizgāja uz tālu Klusā okeāna pārgājienā.

Pirmajā Pasaules karā iekšējo iekārtojumu katedrāles ir stipri bojāts, bet tomēr reti dievkalpojumi. Pirms iznīcināšanu baznīcas daļa ikonu un citu baznīcas lietas izdevās glābt un izņemt no citām pareizticīgo baznīcām. Lielā Tēvijas kara gados katedrālē tika organizēts uz pretgaisa aizsardzības vāciešiem. Bronzas zvani, tika atcelti. Kad padomju savienības karaspēks atgriezās baznīcā bija ierīkots матросский klubs. Viss, kas reiz atgādināja par patiesu iecelšanu baznīcas, bija redone vai iznīcināts.

Uz 80. gadu beigās sākās kustība, atgriešanās Svētā Nikolaja katedrāles Pareizticīgo Baznīcas. 2. jūnijā 1990. gada (svētītāja Aleksija) Rīgas bīskaps un Latvijas Aleksandrs, iesaistot lielu skaitu ticīgo, kalpoja aizlūgumu pie aizvērto durvju baznīcas. 1991. gada septembrī, pēc ilgstošas pretestības, kara atstāja templi.

Pirmais dievkalpojums notika 1991. gada 19. decembrī (pēc jaunā stila), piemiņas dienā, Nikolaja Brīnumdarītāja. Pakalpojumu piedalījās pilsētas iestādēm, Liepājas garīdznieki, kara. Tika rīkots Krusta gājiens un tika kalpots pateicības aizlūgums. Lai pēc iespējas ātrāk atsākt darbību baznīcas veikts kosmētiskais remonts, dienvidu (dieva parādīšanās), sānu altārī, esam sagatavojuši visu, kas bija nepieciešams, lai pakalpojumu. Un 1992. gada 6. janvārī ar bīskapa Rīgas un visas Latvijas metropolītu Aleksandru notika neliela baznīcas iesvētīšana, bet 7. janvārī – pirmā Dievišķā Liturģija. No šīs pašas dienas dievkalpojuma baznīcā sāka rīkot regulāri.

Pateicoties draudzes locekļu ziedojumiem turpinās baznīcas atjaunošanas darbi. Tagad Jūras katedrāles kupola atkal rotā krusti.

20 1997 gada jūlijā iesvētīja Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, līdzkalpojot Liepājas un Rīgas garīdzniekiem, notika lielo iesvētīšanu centrālā altāra un visas baznīcas. Tagad baznīcā darbojas svētdienas skola ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Jūras katedrāle Svētā Nikolaja patiesi ir dārgakmens no Liepājas. Uz to ir vērts apskatīt un izbaudīt tās skaistumu un varenumu. Kā saka, labāk vienreiz redzēt...

Es varu papildināt apraksts