Baznīca Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca tika uzcelta laukos (vēlāk ставшем pilsēta) Добриниште 1835. Tas ir kļuvis par otro, pēc возведенного uz 1684 gadā Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzi šajā pilsētā.

Sākumā Balkānu kara 1913. gadā grieķi un turki aizdedzināja Добриниште. Viena no trim vietām, подожженных iebrucējiem, ir kļuvusi tornis. Drīz uguns austrumu pusē izlīda uz ēku pareizticīgās baznīcas Svēto Pētera un Pāvila. To redzot, grieķu virsnieks pavēlēja kareivjiem savākt upē ūdens un sautē templis. Tā viņš tika izglābts. Pēc ugunsgrēka, превратившего apdzīvoto vietu пепелище, daudzi iedzīvotāji Добриниште viņu pametuši. Tomēr šeit ir palicis ne mazums vecu un vāju veselību, cilvēki, kas galu galā izglāba dievnama ikonas. Starp tiem ir patiesi vērtīgi: "Kristus Augšāmcelšanās", "Svētā Dievmāte" un citi, kas nākuši no Ibērijas klosteris no Armēnijas. Turklāt, tur pārstāv īpašu vērtību bizantijas krusts ar smalku vītni 1194 gada. Uz grīdas tempļa atrodas marmora plāksne ar двуглавым ērgli – bizantiešu ģerboni. Līdzīgu akmens plāksnes raksturīgas tempļi laikā no 1200 līdz 1300. -. Tā, ka atrodas baznīcā Svēto Pētera un Pāvila, tika nogādāta no kaimiņu draudzes Svētās Dievmātes, kura tika pakļauta iznīcināšanu.

1926. gadā ēka tika restaurēta un rekonstruēta, pie viņa klāt zvanu torni. Iekšējo iekārtojumu baznīcas pārsteidz: ikonostass ar trim vārtiem, kurā izstādītas senas ikonas; karaļa vārti ar mežģīņu vītni un daļēji krāsotas dažādās krāsās un ar zelta krāsas elementiem (tos darinājuši meistari no pilsētas Izslēgt). Interese ir un desmit ķēniņa ikonas, kas rakstītas 1835 un 19. gadsimta otrajā pusē. Daži no nelielām ikonām pieder otas pārstāvji, mākslas skolas Bansko. No 1867. gada нефе novietoti apgleznotie arhiereju troni un kancele virs altāra – cirsts koka lapotnes.