Германовичи – sena вотчина kņazu sapegu dzimtas īpašumiem. Pirmo reizi Германовичи minēti 1563 gadā. Германовичи piederēja Сапегам līdz 1739 gada, kad Jāzeps Сапега pārdeva Германовичи Janam fon Экель Гилзену, kas sakārto pilsētas centrs savas muižas. 1782. gadā muiža pārgāja mantojumā ģints Ширинов.

Uz Германовичах atrodas greznā baznīcā kristus Apskaidrošanās. Baznīca derīga. Tās siluets ir redzams no tālienes, vēl kāpņu telpā uz pilsētu, tomēr tuvu tā neizskatās tik skaisti, jo restaurācija baznīcas nav pabeigta. Toties iekšpusē baznīca ir ļoti skaisti noformēta un iekārtota. Baznīcas celtniecība tika uzsākta 1770 Juzefa Гильзеном, bet pabeigta tikai 1787 gadā Игнатием Ширином – jauno īpašnieku Германовичей. Pie baznīcas atrodas kapi, kur apglabāti poļu karavīri.

Celta 1782 gadā klasicisma stila muižas Ширинов pārsteidzoši labi saglabājusies. Tagad viņa ir restaurēta, tajā atrodas skola un novadpētniecības muzejs.

Германовичи jau izsenis ir slavena ar saviem aplūkot apgleznotus audumiem un paklājiem. Novadpētniecības muzejā apskatāma interesanta ekspozīcija slaveniem paklāju Германовичей. Pie novadpētniecības muzeja ir unikāls дохристианский piemineklis – ledus laikmets ir akmens ar romiešu valdītāju zīmēm.

Pareizticīgā baznīca Германовичах pārstāv nelielu svētnīcu Nikolaja Brīnumdarītāja перестроенным no kāda civilās būves.

Šeit atrodas unikāls староверческий Debesbraukšanas templis – koka arhitektūras šedevrs, celta pēc visiem праотеческим kanoniem vecticībnieku.

Uz Германовичах saglabājies senais parks, kādreiz bijušais daļa no pils-parka ansamblis Ширинов. Ir saglabājušās senās liepas un ozoli, kā arī citi augi, kuru laikā ir tīrais nieks. Varat klejot pa ēnas alejām, kuras apgaismo un iedomāties, kā vispār kādreiz dzīvoja muižnieki, Германовичах.