Kongresa bibliotēka formāli apkalpo likumdošanas filiāle federālās varas iestādes ASV, reāli tomēr ir nacionālās bibliotēkas valsti. Lielākais pasaulē книгохранилище ir 158 miljoni grāmatas, dokumenti, fotogrāfijas, kartes, manuskripti.

1800 gadā ASV Kongress pieņēma likumu par tulkošanu rezidences valdības no Filadelfijas uz Vašingtonu. Likums paredzēja arī izveidot jaunu galvaspilsētā bibliotēkas, "kas vajadzīga, lai izmantotu Kongress". Sākotnēji iestādē ir izvietoti ēkā, Kapitolija, bet 1814. gadā pilsētu iekaroja britu десантом, Kongresa nams dedzis, nelielu bibliotēku angļi daļa no izlaupīja, daļu sadedzina.

Bijušais līdz tam laikam jau ret prezidents Tomass Džefersons, kaislīgi книголюб, piedāvāja pretī kritušo savu kolekciju, kuru lasīja pusgadsimta garumā. Tajā ietilpa seši ar pusi tūkstoši sējumu – mākslas literatūras darbi par filozofiju un zinātni un pat pavārgrāmatas. Džefersons domāju, ka nav tādas tēmas, kuru agri vai vēlu nepagāja, lai uzzinātu likumdevējam.

Jau XIX gadsimta Kongresa bibliotēka ir kļuvusi par galveno valsts kultūras iestāde. Otrajā pusē gadsimta Capitol viņam bija cieši. Jaunā bibliotēkas ēka, названое par godu Tomasa Džefersona, būvēts 1897. gadā pēc projekta, arhitektu Jāni Смитмейера un Grīdas Пельца.

Ēka stilā боз-ak, pieaugušu otrpus ceļam no Kapitolija, lieliski saņemsi izsmalcinātu fasādes, milzīgs izliekts logi, busts lielu svinīgajā портике, strūklaka "Neptūns" pie centrālās ieejas. Virs interjeru strādāja vairāk nekā piecdesmit lielo amerikāņu mākslinieku darbus. Par paraugu ņēma interjers parīzes Grand opera. Telpu noformējumā plaši izmantots marmors, granīts, lietais čuguns, bronza. Galvenā halle ir dekorēts ar brīnišķīgām mozaīkām un freskām. Galvenokārt lasītavā astoņas marmora kolonnām rotāta ar аллегорическими figūrām, kas simbolizē mākslu, filozofiju, reliģiju, komerciju, ir zinātne. Kad ēka ir tapusi, lai sabiedrībai, viņu nosauca par lielāko, visdārgākais un droša celtne bibliotēkas pasaulē.

Tomēr arī šajā lielajā korpusā ar laiku kļuva cieši. 1939. gadā līdzās izauga vēl viens – ēka John Adams, ko sauc par nosaukumu otro ASV prezidentu. 1976. gadā Kapitolija kalnā parādījās memoriāls Džeimsa Мэдисона (atmiņas ceturtā valsts prezidenta), 2007. gadā blakus Virginia – Packard-campus, kas izveidota speciāli uzglabāšanas kino, televīzijas un аудиоколлекций.

Kongresa bibliotēka ASV ir apsteigusi tilpuma uzglabāšanas Lielbritānijas. Šeit ir savākti dokumenti 460 valodās, vairāk kā 69 miljoni rokrakstu. Tiek realizēts projekts Pasaules Digitālā Bibliotēka ir atvērta lietotājiem visā pasaulē. Galvenais bibliotekārs, ko ieceļ prezidents un apstiprina Kongress, rada īpašu zvērestu.

Tūristi, kas apmeklē bibliotēku brīvi, nekādas biļetes nav nepieciešams. Bet dažreiz pirms iebraukšanas uzkrājas galvenokārt vēlas apskatīt baznīcu grāmatas. Galvenajā lasītavā nedrīkst fotografēt – tas var traucēt lasītājiem.