Militārās гарнизоны, kas pasargāja klosteris laikā polijas-lietuvas aplenkuma 1608-1610 gadu, ir novietoti blakus rietumu virzienā laurus un veido Стрелецкую un Пушкарскую слободы. Spēkiem šo zemju iedzīvotāju uz 1645 šeit parādās koka baznīcu par godu Dievmātes Kazaņas ikonas. Baznīcā sānu altāris iesvētīts par godu Pravieša Elijas, vārdā, kura dibinātājs klostera Radoņežas Sergijs centās izveidot baznīcu, bet dzīves laikā viņam tas neizdevās.

1727 Elijas altāris atdala no Kazaņas dievmātes ikonas baznīcas un veidot no jauna, un tuvu jau citu baznīcu. Bet pēc deviņpadsmit gadiem izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā iznīcināja abas ēkas. Pēc gada draudzes locekļi Ильинскую baznīcu renovē, un uz vietas Kazaņas parādās kapela, stāvēja šeit piecus gadus. 1752 gadā, nevis kapelas atkal paceļ Jaunā baznīca, просуществовавший līdz XX gadsimta vidum. Tagad baznīca Kazaņas Dievmātes nav.

1958. gadā обветшавший templis nolemts sadalīt, bet to vietā uzstādīt krustu. Viņš atgādina par to, ka šeit atradās diezgan reti ярусное būve. Augsta koka malto четверик ir bijis piramīdas pamats, lai no trim восьмериков. Rozā ārpuses templis ar zelta krustu un galva iekšā bija redzams uz visu augstumu. Kods kupola bija meistarīgi sarakstīts лаврским kapteini un vecāko Elijas baznīcas Малышевым Ivanu Матвеевичем, bet ikonostass ir sakārtoti izpildījusi savu dēlu Konstantīnu.

Baznīca Pravieša Elija ir ne tikai saglabājies līdz mūsu laikiem, bet arī kļuva par vienīgo Sergija sieviešu Посаде, kas darbojās padomju laikā. Akmens tā ir kļuvusi, sākot ar 60-to gadu XVIII gadsimta. Ķieģeļu baznīcas ņēma klostera олифленном pagalmā. 1773. gadā лаврский priesteris Pāvils pavadīja rituāls iesvētīšanas pravieša Elijas un tās altāris par godu Dmitrija Rostovas. Sānu altāris iesvētīts par Ibērijas Dievmātes ikonu ieradās šeit pēc vēl viens gadsimts, 1878. gadā.

Trīs apjomu, kas atrodas uz vienas ass un ir raksturīgas daudzām baznīcām Sergija Posada, veido un Elijas baznīca. Pie кубическому четверику robežosies ar austrumiem - augsta pievienota апсида, no rietumiem — plaša ēdamistaba ar трехъярусной zvanu torni. Lauka jumtu galveno apjoma ir двухчастный cilindrs ar nelielu главкой. Baroka, kurā veikta ārējā apdare baznīcas, šeit izpaužas visā savā krāšņumā. Grezni balināts aplodas daudzajiem logiem izceļas uz sarkana fona sienu. Papildina fasādes portāli, atsevišķas pilastri un plašas karnīzes. Velves un sienas interjera Elijas baznīcas расписывал Jānis Mališevs, kā arī šo meistaru izpildīts un пятиярусный apzeltīts ikonostass. 1890-tajos gados baznīca ieguvusi vēl divas piebūves: telpu, bibliotēkas un pūtēju krāsnis.

1946. gadā dievmātes Aizmigšanas katedrāles svētās Trijādības-Sergija lavras Ильинская baznīca ir ziedojusi dažas publikācijas no savas bibliotēkas un priekšmetus baznīcas iekārtojuma, kā arī klostera baznīca pārgāja viens no draudžu koriem. Otrajā pusē XX gadsimta baznīca ir Ēlija, Pravietis ir kļuvusi par republikas nozīmes arhitektūras piemineklis un ir ņemta valsts apmaksāto apsardzi. Tagad baznīcā darbojas svētdienas skola un pagasta bibliotēka.