Rīgas Sinagoga Foto: Rīgas Sinagoga

Rīgas Sinagoga ir vienīgais синагогой Latvijā atrodas to vecrīgā uz ielas peitavas iela. 19. gadsimta beigās Rīgā izveidojusies reliģiskā draudze, kas vieno ebrejus, kas dzīvo šajā apvidū. Būvniecībai tika iegādāts zemes gabals, bet 1903. gadā saņemta būvatļauja.

Paredzēti ēku sinagogas divi cilvēki: pazīstams arhitekts, mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis un topošais arhitekts Hermanis (dzimusi zeiberliha). Izstrādāts projekts vairākas reizes tika mainīts, tomēr celtniecības ēka tika pabeigta 1905. gadā.

Rīgas Sinagoga uz ielas peitavas iela bija viena no četrām sinagogas galvaspilsētas. Taču 1941. gada 4. jūlijā, pēc tam, uztverot Rīgas vācu karaspēks, visas sinagogas, izņemot šo tika nodedzināta. Viņas sadedzināta tikai tāpēc, ka ēka atradās vecrīgā, un поджигатели baidījās, ka nodeg visa Vecpilsēta. Pēc kara ēkā Sinagogas austrumu sienas atradām slēptuvi, kurā bija paslēptas scrolls Toru. Tiek pieņemts, ka manuskripts укрыл priesteris Reformātu baznīcas Gustavs Шаурумс. Šī baznīca atrodas netālu no sinagogas.

Laika periodā no padomju varas Rīgas sinagoga, kas ir viena no nedaudzajām, kas darbojas PSRS, ir kļuvusi par centru ebreju dzīvi galvaspilsētā, neskatoties uz visām vajāšanas un надзоры. Padomju laikā tika panākta neoficiāla aizliegums ebreju reliģisko dzīvi, tomēr, sinagoga nebeidzu savu darbu. Naudu par remontu praktiski nav piešķirti, tāpēc tie nedaudzie locekļi reliģisko kopienu novērtēt savus spēkus un iespējas, remontējām un atbalstīja ēka. Koris sinagogas, kura vadītājs bija slavenais cantor Ābrams Абрами, bija pazīstams ne tikai ebreju vidē.

Rīgas Sinagoga uz ielas peitavas iela – viena no nedaudzajām kulta rīgas ēku, izpildīts stilā (jūgendstila). Iekšējā interjerā, bet arī ārējā dekoru var redzēt древнеегипетские un вавилонские motīvi, bet precīzāk klāt attēlus, palmu zaru un lotosa ziedu. Iekšējās telpas Rīgas sinagogas rotāti ar lielisku dekoratīvu vitrāžas.

Jau no 2007. līdz 2009. gadam tika veikta ēkas restaurācija. Lielākā daļa līdzekļu ir sniegušas eiro-fondiem, turklāt, finansiālu atbalstu sniedza valsts un apmēram simts privātpersonu ziedojumi devuši.

Es varu papildināt apraksts