Mūku-dibinātājs baznīcas Дзуфуку-ji 1200 gadā kļuva par skolas dibinātājs Риндзай Эйсай, kas pazīstams arī kā cilvēks, kurš atveda uz Japānu zaļās tējas. Эйсай ieradies no Ķīnas, lai izplatītu savu mācību, tomēr Kioto viņš tika atstumts no pārstāvju puses citu ietekmīgu budistu skolas – Тэндай. Pēc šīs neveiksmes viņš ir piekritusi pieņemt piedāvājumu kļūt par templi Камакуре un guva panākumus šajā amatā. Дзуфуку-ji ir viena no vecākajām dzen templis Камакуре un trešajām starp pieciem lielākajiem budistu tempļi Годзан.

Templis dibināts gribu Ходзе Масатако, atraitnes pirmā valdnieka Камакуры shogun Minamoto-bet Еритомо, kas 1199 gadā nomira pēc kritiena no zirga. Viņa pati uzaicināja meistari Эйсая, kas vēlāk bija Камакуре liela reliģiska ietekme.

Tagad tempļu komplekss nav ļoti liels, bet laikā, kad savu uzplaukumu piedzīvoja tās teritorijā atradās vairāk nekā 14 mazajiem tempļiem un būvēm. Galvenajā zālē baznīcas (patiesībā, to lielākā daļa) ir slēgta apmeklētājiem. Par savu vēsturi galvenajā zālē ne reizi izdega, to īsto izskatu tika pārbūvēts posmā starp 1751 un 1763. gadu.

Objektiem pielūgsmes Дзуфуку-ji ir dieviete žēlsirdības Kannon, un dievība, покровительствующее bērniem un путникам Дзидзо. Bet galveno svētnīcu tempļa uzskata par Budas statuja Сяка Нерай. Galvenajā zālē tiek glabāti trīs Budas statujas, gabals одиннадцатиголовой Kanons un divas milzīgas koka statujas Ārstnieciskā – apsardze Budas, kas bija atvestas no baznīcas Цуругаока Хатиман-gu periodā atdalīšanas sintoisms un budisms 1872. gadā.

Par baznīcu ir kapsēta, kur alā apglabāti visi augstie priesteri, tempļa. Divi vainagi veltīti atraitnei Ходзе Масатаки un viņas dēla Minamoto-bet Санэтомо, убитому jaunībā, taču viņu pīšļiem šajās погребениях nav. To kapličas tika likts citā baznīcā, kura pašlaik nav.