Netālu no mūsdienu kūrortpilsētas Бяла, cape st Атанаса atrodas drupas позднеантичной cietoksnī, kur joprojām turpinās arheoloģiskie izrakumi. Pirmo reizi pētnieki ir izrādījuši interesi par šo novadā 19. gs. beigās.

Zinātnieki apgalvo, ka seno apmetnes radušās šajā rajonā 6 gadsimtā pirms mūsu ēras, nedaudz vēlāk tika uzcelts cietoksnis – эллинская kolonija, kura nosaukums Аспро, kas nozīmē, ka Baltā pilsēta. Ar šo nosaukumu cietoksnis ir pienākums baltu kaļķakmens klintis, kam turklāt savāda, изрезанную formu. Ir saglabājušās līdz pat mūsdienām seno drupas cietokšņa sienām, kas ir apkārt un aizsargā ciematu.

Šeit fragmenti atrasti seno kuģa bāzes enkuru, kas bija izgatavoti no koka un akmens. Kopā ar citiem eksponātiem, kas atrasti uz izrakumos, tie ir pieejami apskatei izstāžu centrā "Baltās klintis" ("Белити apskatītos sigīrijas").

Izrakumu laikā arheologi no Varnas šeit tika atklāts unikāls artefakts – ir gredzeni no zelta, datējams 6 gadsimtā pirms mūsu ēras Viņš ir dekorēts ar miniatūru precīza kopija rotonda, kas atrodas Jeruzalemē. Līdzīgs gredzens ir tikai vienu reizi minēts literatūrā, tiek uzskatīts, ka šie rotājumi tika gatavoti tikai darbnīcās imperatora Konstantinopolē. Iespējams, zīmoggredzens ar ротондой tika uzdāvināts константинопольским patriarhu vietējam bīskapam. Atrasts rota bija drupās mājas, kas sastāv no diviem stāviem, kur, domājams, bīskaps un dzīvojis.

Izrakumi cape st Атанаса finansiāli atbalsta Eiropas fondu un valdību Bulgārijā. Darba arheoloģiskajos izrakumos, kā arī palielinātu pievilcību šī rajona cienītājiem vēsturiskā tūrisma tika piešķirti vairāk nekā divi ar pusi miljoni eiro. Plānots arī infrastruktūras attīstība un labiekārtošana novadā.